.. un nav svarīgi. Mēs esam šeit un tagad. Un mēs dzīvojam. Līdz apniks. Mēs ņemsim savās rokās pasauli un skriesim atkal basām kājām pļavās, pilnās ar dadžiem un pienenēm. Matos mūsu rotāsies saule un tikai vējš uzdrošināsies mums pieskarties. Kā kādreiz prieks, tā arī sāpes būs daļa no mums. Lidosim. Kopā ar citiem, bet savādāk.

Mēs būsim tur, kur nav biroju un kur māju sienas nav sienas. Cilvēki pārtiks no prieka un smiekliem. Un asarās rīta rasu tie redzēs.

Iesim. Kur nevajag naudu un auto, un melot. Iesim. Kur nespiež neviens mazu suņabērnu klejot…

Neaizmirsti cilvēkus, kas ir bijuši ar Tevi.

Viss pārējais – nav svarīgi…

This entry was posted on Tuesday, July 24th, 2007 at 12:43 pm and is filed under Pārdomas. You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. You can leave a response, or trackback from your own site.