Nenosūtītā
Neuzrakstīta vēstule. Plauktā, izdzēsta. Saņurcīta datora miskastē. Klejo galvā, neizmetama naivā. Tev oranži mati. Tā Dzelzs vilks. Bet viss varēja būt savādāk. My life is brilliant, dzied James Blunt un nevar saprast, priecāties vai skumt. Laiks un attālums. Un aizmirstība vēstules sabiedrotie. Sekundes apvij nepateikto un migla izplūdina aizmirsto. Stāv viņa vien manās atmiņās, datora miskaste sen kā izmēzta. Nekad nesaki nekad – jāpasmaida. Ar tādu lepnumu teikts. Un pārliecība, ka ar mani jau tas nenotiks. Ne jau ar mani. Nē. Un tie skaļie vārdi, kas pateikti. Neaizmirsīšu, vienmēr būsiet mani draugi. Es jūs mīlu! Visus! Nav jau meli. Tikai nebūtības zobs dara savu, graužot caurumu pēc cauruma mūsu atmiņas mazajos laukos. Skat, paies laiks un aizmirsīsies arī vēstule, kas netika uzrakstīta.
Iztīriet savas miskastes laicīgi! Tā jūs atbrīvosieties no liekām atmiņām. Jūs taču negribat tikt pielīdzināti bomžiem, kas pa atmiņu miskastēm rakājas? Sauciet sevi par senlietu kolekcionāriem, Jūs tik un tā būsiet bomži, kas rakājas pa pagātnes atkritumiem.
Iztīriet savas miskastes.
Un neaizmirstiet uzrakstīt laiku pa laikam kādu vēstulīti. Sev tuvajiem un mīļajiem. Vienkārši tāpat.
NEAIZMIRSTIET.
Patiesā cieņā,
Tava sirdsapziņa.
/Shaman’is
14.06.2007/