Tauriņš
Pārdodiet savus smieklus un nopērciet jūru. Tā jums piederēs savā vientiesībā un nestrīdēsies pretī.
Paņemiet pie rokas mazu kucēnu un izaudzējiet viņu par asinssuni. Viņš ļausies savā uzticībā.
Samīļojiet savus mīļos, bet atčukstiet – nē, man tas nav interesanti. Un viņi Jūs sapratīs – neuzbāzīsies.
Esiet veiksmīgs! Smaidiet, un neviens nepamanīs masku. Smejieties, un neviens nenojautīs, ka vienīgais, ko šobrīd vēlaties – ir uzvilkt motociklista kasku un nesties cauri neizpratnes, pārpratumu sienai. Tieši ar pieri. Pa vidu. Tā lai jūk un brūk. Iespējams, saskriesies ar kādu sev līdzīgu, atradīsi sen aizmirstu draugu un sapratīsi, kāpēc tavi mīļie ir tieši tavi mīļie. Atcerēsies. Bet neaizmirsti kasku, jo iedomu siena ir bieza un dod pa pieri. Un vari palikt bez galvas, ja kakls nav trenēts. Neaizmirsti kasku…
Sasildi zirnekli vēsā vasaras naktī, kad pa istabas logu tas ielīdis, dzenoties pakaļ retajām pilsētas mušām. Un varbūt Tev vairs rudens vakaros nesals, ietīts baltā kokonā pārlaidīsi naktis un barosi zirnekli ar savām asinīm. Tavai dzīvei būs radusies jauna jēga. Tava būtība saplūdīs ar zirnekļa sūtību un uzplauks simbiozes nežēlīgais zieds. Bet Tev vairs nesals aukstā rudens rītā. Un kas zina, varbūt pavasarī Tu jau būsi tauriņš.