ugunskurs

Archive for October, 2007

Monday, October 22nd, 2007

Ir pirmā aukstā rudens diena. Tātad drīz būs pavasaris!

Šī pilsēta ir mirusi

Sunday, October 21st, 2007

“Šī pilsēta ir mirusi, jo nav asinsrites un galva nestrādā lai pieņemtu pareizos risinājums tās ārstēšanai . ”

Un nav neviena, kas to izārstētu. Jā, šī pilsēta ir mirusi, bet tikai retais spēj to pamanīt. Un tikai nedaudzi saprot, ka tā būs katastrofa. Varbūt ne tagad un ne tūlīt. Bet augonis plīsīs un ļaužu masas plūdīs ārā no šīs pelēkās, zobaini rētainās tantes, ko sauc par Pilsētu. Un tā būs katastrofa ne tikai pilsētai, kuras tukšajos logu stiklos vairs neatbalsosies dzērāju skaļās balsis. Tā būs katastrofa apkārtējām pļavām un laukiem, kurus pārpludinās satrakots pilsētas žurku pūlis. Un tas lauzīs visu, kas stāsies tam ceļā…

Wednesday, October 17th, 2007

Jā, es esmu traks! Jā! Viņš paņēma pudeli, uzsēdās tai virsū un aizjāja neatskatoties. Nē, tā nav īstenība teica apmulsušais baņķieris un pasniedza tomātmaizīti. Tā sniedzās un sniedzās un izstiepās tik gara kā roka. Sviests, iesaucās baņķieris. Kā nu ne, sviestu viņš bija aizmirsis starp biezajām baltās maizes šķēlēm. Sviests, kliedza baņķieris un skrēja tam pakaļ. Bet sviests jau nebija vakarējais un tik viegli rokās nedevās…

PS. Ja domājat, ka tā nav patiesība, padomājiet vēlreiz. Kas vispār ir īstenība? Un kas – patiesība?

Dzeltenie aizkari

Saturday, October 13th, 2007

Tajā, tajā zaļā ielejā
Visiem logiem dzelteni aizkari,
Tie atspīd saulpuķu ziediem
Un saulstaru dzīpariem vīti
Dzelteni, dzelteni aizkari.
Redzu, tev jau acīs nogurums,
Matos tev vēl ceļmalas putekļi.
Nāc iesim, uz pasaku ieleju zaļo,
Kur visiem logiem dzelteni aizkari plīv.

Piedz.
Tu tikai skudru nesamin,
Kas pagalmā velk baļķi tava lielceļa garumā.
Tā pastāstīs, kā gurdums izgaist citurīt,
Viss gurdums var jau izgaist citurīt.

Visu nakti pērkons, lietus auksts
Pa debess malu pērkoņratos brauc.
Lai ietu, kur iedams, tev pretī
Mās logos šie aizkari dzeltenie,
Kā pieneņu vianagā iepīts saules stars.

Mūzika: Edvīns Zariņš Vārdi: Skaidrīte Kaldupe Izpildītājs: Dālderi

Pavisam parasts dāvinājums

Wednesday, October 10th, 2007

Dzimšanas dienā.  Gribi? Protams ka gribi, kurš gan negrib. Un ko, ja nav noslēpums? Neteiksi. Nu nekas, izdomāšu. Patiks, apsolu. Būs interesanti. Netici? Netici bet smaidi, tas labi, man prieks. Un prieks būs arī Tev, redzēsi. Pavisam nopietni. Tu tikai pacieties, tikai nedaudz pacieties…

Wednesday, October 10th, 2007

Tas bija savādi. Es biju tur, starp viņiem. Es elpoju to pašu gaisu, ko viņi un stāvēju uz tās pašas ļodzīgās, šķībās trolejbusa grīdas. Nu jau kādu laiku tā bija arī mana ikdiena. Un tomēr, savādi…

Pirmie iespaidi par projektu pārvaldību

Thursday, October 4th, 2007

Pasniedzējs – zināms. Tēma un zināšanu apgabals – arī. Un kā vienmēr – daudz jaunu lietu, kuras var uzzināt. Šoreiz īsi par pirmajiem iespaidiem.

Moodle vide, kaut arī daudz patīkamāka, tomēr vēl pazaļa. Nestrādā epastu sadaļa, blogu jeb emuāru atrašana arī nav pavisam vienkārša. Ir arī dažas citas lietas, kas nav tik ērtas kā gribētos, netieši radot sliktu iespaidu par pašiem priekšmetiem.

Darbs pie grupu darba arī pamazām sākas. Mums jau ir izveidota grupa. Labākā! Idejas arī nav sliktas un vismaz šobrīd izskatās, ka cilvēki grib strādāt. Pozitīvi.

Kad opeļi rūsē

Monday, October 1st, 2007

Kad opeļi rūsē blakus sudrabotiem mersedesiem un ziliem ferrari. Kaijas kļūst par lielpilsētas bezdelīgām un žēli kliedz par zudušo jūru. Bet pilsēta – jā, pilsēta pazūd mašīnu skudrupūznī. Sasisto stiklu un nolauzto kurpju papēdīšu galvaspilsēta aug. Tā barojas. Akmens sienas iesūc sevī bez pēdām. Un zaļums – jā zaļums tik pretimnācēja viltīgajās acīs. Kad opeļi rūsē…