ugunskurs

Archive for February, 2008

Viņa draudzējas ar ūdenslāsēm

Sunday, February 10th, 2008

Viņa dzīvoja uz ūdenslāses. Kad lija lietus, viņa draudzējās ar mašīnu stikliem un kažoku slapju dažreiz iemīlēja. Nē, lietus nebija viņas draugs. Tas bija daļa no viņas. Cilvēki skatījās uz aprasojušo stiklu un domāja. Katram domas bija savādākas, kā jau tas pie cilvēkiem pieņemts. Bet katrs no viņiem domāja, skatoties uz viņu, kas uz loga mita. Kad logs nožuva, viņa uzkāpa mākoņos kopā ar garaiņiem. Nē, viņa nebija veidota no ūdens, vienkārši vienai pašai uz stikla bija garlaicīgi. Pūta vēji un bezkaunīgas mušas lidoja tieši virsū. Tad jau labāk mākoņos, viņa nodomāja ikreizi, kad uzspīdēja saule un laidās augšup. Cilvēki mēdza skumt, skatoties uz lāsēm stiklā. Citi vienkārši priecājās par jauko skatu un dažiem tas bija vienaldzīgs. Viņi nezināja, ka  pa lāsēm lēkā viņa.

            Kas viņa bija? Kas viņa ir? Viņa nezināja. Viņa vienkārši bija un par to neskuma. Priecīgi lēkāja no lāses uz lāsi, veidojot zigzaga taciņu lejā pa logu. Un pēc tam atpakaļ augšā un atkal – lejā. Kā akvaparkā, teiktu dažs labs no cilvēkiem, bet viņa nezināja, kas tas akvaparks tāds ir. Viņa vienkārši priecājās. Ak jā, vienreiz viņa bija pabijusi pirtī. Tur bija tik smacīgs un lāses tādas lielas un treknas, kā apaļi pelmeņi vēlās pa sarkanajiem vēderiem. Viņa nenosodīja pirtis, tikai tas bija tuksnesis viņas brīvību mīlošajai sirdij. Un vēss stikls tik draudzīgi sveicina, kad tam pieglaužas…

            Kā viņu ieraudzīt? Ieskaties lietus lāsē, kas uz loga rit. Ja paveiksies, pamanīsi mazu sejiņu, kas smaida. Tādu slapju, labsirdīgu smaidu. Un rasa lūpu kaktiņos. Kā lietus. Nu gluži kā lietus!

            Un kad lietus beidzas, bet saules vēl nav, viņa draudzējas ar asfaltu. Tas nepaslēpj uzreiz ūdeni un ļauj tai spēlēties. Bieži vien sanāk pa dubļiem bradāt, bet viņa to neņem vērā. Kā mazs bērns, kas priecājas. Kas vēl māk priecāties par lietu. Un peļķi. Un skatīties, kā tas lēnām aiztek.

            Mācīties no viņas vajadzētu. Tā bērnība mūsu, kas logā spēlējas, kad mēs noguruši no skaitļu un atbildības pasaules skatamies norasojušā auto logā.

            Viņa dzīvoja uz ūdenslāses. Kad rīta rasā atmirdzēja pirmie saules stari, viņa spēlējās ar zirnekļu tīkliem. Un sveicināja bizbizmārīti, kas garām lidoja. Viņa – viņa bija visur.

Latviešu pagānu metāls

Sunday, February 10th, 2008

Iepatikās ;)

Konkrēti Skyforger. Parasti jau tā sanāk – noklausies vienu kādas grupas dziesmu, iepatīkas un iepazīsties ar visu viņu mūziku.  Dīvaini, ka agrāk neibja sanācis viņus paklausīties. Lai gan, šķiet bija nācies dzirdēt. Toreiz kaut kā neiepatikās.

Un jā – izrādās, labas dziesmas var būt ne tikai par tēmu “es tevi mīlu, tu mani nē”. (es to zināju jau pirms tam, šis ir tikai kārtējais pierādījums)

Latviešiem ir skaistas tautasdziesmas.

izmēģinājums, man patīk

Monday, February 4th, 2008

mūzika. Izrādās vienkārši ielikt internetā.

Patīk.

Spļin – Taisīsim pauzes starp vārdiem. Tiem, kas saprot krieviski.

Un arī tiem, kas nesaprot.

Paklusēsim. Jau tā viens otru nedzirdam. Un negribam dzirdēt, jo patīk runāt ar gudro cilvēku “SEVI”. Paklusēsim.

Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.