Mūsdienās ir viegli runāt. Par gandrīz jebko un neko vienlaicīgi. Runāt māk visi, bet brīžiem šķiet, ka runātajam vispār nav jēgas. Kaut vai – paklausoties dažu politiķu atbildes uz nepatīkamiem jautājumiem. Rodas sajūta, ka visi pārējie tiek uzskatīti par muļķiem. Bet arī par to nav stāsts.

Jautājums paliek atklāts – kāda jēga. Kāda jēga karot. Tibetas notikumi. Korupcija, tepat – Rīgas domē. Un ne tikai, vienīgi pierādījumu nav. Nav pierādījumu, nav vainīgs. Elementāri.

Iedomājoties to visu globālāk, paliek baisi. Un otra galējība – izlikties, ka viss ir labi, saulīte spīd un putniņi čivina. Pavasaris, kā nekā. Un nav neviena, kam pajautāt.

Nē, es netaisos neko izskaidrot. “Perfect sense” by Rogers Waters.

————

…

Can’t you see
It all makes perfect sense
Expressed in dollars and cents,
Pounds, shillings and pence
Can’t you see
It all makes perfect sense

…

This entry was posted on Saturday, March 29th, 2008 at 5:05 pm and is filed under Pārdomas. You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. You can leave a response, or trackback from your own site.