zaļā, apaļā
Puteklis, tu kas esi. Bāls traips uz viņas zaļās sejas. Un iedomājies, ka skaistumu nes, kaut nekas vairāk kā nevajadzīgi biezā kosmētikas kārta, taukainā, nevari būt. Nožēlojami. Bet pašam liekas – karalis. Vai nepietiks izlikties un citiem gaismu solīt, kaut pats tumsā dzīvo?
Un pietiek vienreiz smaidīt. Smaids Tavs ir briesmoņa seja. Tikai bez spalvām. Melnām.
Ir pavasaris un saules staros viss šķiet tik skaists. Dzīvs. Un brīvs.
Un putekļainās pilsētas ielās dzelzs rumaki skrien…