Nekad nevienam nebūs skaidrības, vai dziesmu autori raksta “dziļas” dziesmas tādēļ, ka tas ir populāri vai arī tāpēc, ka viņi tā patiešām domā.

Saka jau, ka patiesais tomēr izdzīvos ilgāk, nepatiesais ātri atklāsies un pāries tā patikšana uz konkrēto grupu, piemēram. Bet tie smukie, pielaizītie pop un rok un dajebkādas citas kultūras “zvaigznīši” nodzied tik lipīgi, ka pilnīgākais sviests vēl ilgi paliek cilvēku prātos.

Un otra galējība – dziesmas, kuru teksti ir faktiski tik murgaini, ka tikai dzērumā var sēdēt pie galda un tulkot dziesmas “dziļo jēgu”. Protams, vienam liksies sviests, bet citam – skaista dziesma ar dziļu jēgu.

U2, The Cure – pirmie kas nāk prātā. Man atliek vien cerēt, ka manas acis nav aizsietas un spēj vēl atšķirt, kas labs.

Kāpēc rakstu? Klausos mūziku un tās vārdus. Un tie lika domāt.

Jane Siberry – It Can’t Rain All the Time

un tā tas bijis
un tā tas būs
viss mainās un aiziet
bet nepazūd

Daži komentāri un pārdomas. Un vēlme precizēt.

Vienmēr jau būs tā, ka vecāki neko no mūsdienu lietām nesaprot un bērni – domā ka mēs paši muļķi. Bet es palikšu pie sava – šis laiks ir unikāls. 90.tie, tūkstošgade. Jaunā paaudze.

Vienā teikumā – mēs esam tie, kas piedzīvojuši visas šīs straujās izmaiņas un mēs esam tie, kas vēl par tām sajūsminājās un apbrīnoja. Mūsu vecākiem tā ir tumša bilde un bērni – to visu uzskatīs par pašsaprotamu.

Savādi, ne?

Senie ēģiptieši slimoja ar zvaigžņu slimību. Vismaz tie, kurus par faraoniem mēdz saukt. Mūsdienās, ja kāds saka “Es esmu vislabākais. Es varu visu. Es protu visu. Jūs esat niecības.”, viņu visdrīzāk nosauks par iedomīgu. Iespējams, “viņš” būs viens no tiem, kas gozējas uz daža laba žurnāla vāka. Vai arī kāds pārprasts vientiesis.

Agrāk tādus sauca par faraoniem. Un ne tikai…

Miljons iemesli kāpēc Latvija ir labākā valsts pasaulē…

..jo labs asfalts uz ceļa nemētājās.

http://millionreasonswhylatviaisthebestcountryintheworld.com/

Un vislielākā pilsēta būs vientuļo perēklis.

Un cilvēki ies garām viens otram, svešinieki.

Un pētīs viens otru ar aizdomām acīs.

Un to reto reizi, kad sastapsies skati.

Tikpat vientuļi tālāk tie aizies.