Bez nosaukuma
Un vislielākā pilsēta būs vientuļo perēklis.
Un cilvēki ies garām viens otram, svešinieki.
Un pētīs viens otru ar aizdomām acīs.
Un to reto reizi, kad sastapsies skati.
Tikpat vientuļi tālāk tie aizies.
Pages
Archives
- December 2011
- August 2011
- March 2011
- February 2011
- January 2011
- December 2010
- November 2010
- October 2010
- September 2010
- August 2010
- July 2010
- February 2010
- January 2010
- November 2009
- September 2009
- August 2009
- July 2009
- May 2009
- March 2009
- February 2009
- January 2009
- December 2008
- November 2008
- October 2008
- September 2008
- August 2008
- July 2008
- May 2008
- April 2008
- March 2008
- February 2008
- January 2008
- December 2007
- November 2007
- October 2007
- September 2007
- August 2007
- July 2007
- June 2007
- May 2007
Categories
- Interesanti (48)
- Jautri (10)
- Mūzika (10)
- Neuzrakstītā grāmata (23)
- Vienu katru dienu… (17)
- Pārdomas (14)
- Sadzīve (3)
- Uncategorized (20)
April 12th, 2008 at 1:05 pm
Un kā tev liekas, kurš pie tā būs vainīgs?
Cilvēki paši vien savu muļķību dēļ kļūst par vientuļniekiem, kuri netic vairs citiem un pat paši sev, tie necīnās par savu dzīvi, par mīlestību ne par ko. Tas viss tiek postīts, un vārda “piedod” vietā dzīvo pašlepnums…