Daži komentāri un pārdomas. Un vēlme precizēt.

Vienmēr jau būs tā, ka vecāki neko no mūsdienu lietām nesaprot un bērni – domā ka mēs paši muļķi. Bet es palikšu pie sava – šis laiks ir unikāls. 90.tie, tūkstošgade. Jaunā paaudze.

Vienā teikumā – mēs esam tie, kas piedzīvojuši visas šīs straujās izmaiņas un mēs esam tie, kas vēl par tām sajūsminājās un apbrīnoja. Mūsu vecākiem tā ir tumša bilde un bērni – to visu uzskatīs par pašsaprotamu.

Savādi, ne?

This entry was posted on Friday, April 25th, 2008 at 3:09 pm and is filed under Pārdomas. You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. You can leave a response, or trackback from your own site.