Kurā brīdī jāsāk saprast, ka kaut kas nav kārtībā?
Kad uz ielas nāk klāt dīvaina paskata cilvēks šķībām acīm un tu jau laicīgi ej viņam garām. Jo esi jau izdomājis, ka viņš noteikti prasīs naudu. Un tu zini, ka nedosi. Bet tas liks justies vainīgam. Un tāpēc vienkāršāk ir paiet garām?

Pa kuru laiku dzīves mērķis ir kļuvis tik piezemēti naudīgs?
Un skaista, pārliecinoša runāšana svarīgāka par darbiem, faktiem?
Kurā brīdī ideāli ir pielāgojušies dzīves situācijai un kurā brīdī – tie jau ir iepuvuši?

Vārnas uz mamutu kauliem – dzied Imants Daksis…

Kas ar mums notiek?