ugunskurs

Archive for the ‘Pārdomas’ Category

Kurā brīdī pazūd ideāli

Wednesday, February 10th, 2010

Kurā brīdī jāsāk saprast, ka kaut kas nav kārtībā?
Kad uz ielas nāk klāt dīvaina paskata cilvēks šķībām acīm un tu jau laicīgi ej viņam garām. Jo esi jau izdomājis, ka viņš noteikti prasīs naudu. Un tu zini, ka nedosi. Bet tas liks justies vainīgam. Un tāpēc vienkāršāk ir paiet garām?

Pa kuru laiku dzīves mērķis ir kļuvis tik piezemēti naudīgs?
Un skaista, pārliecinoša runāšana svarīgāka par darbiem, faktiem?
Kurā brīdī ideāli ir pielāgojušies dzīves situācijai un kurā brīdī – tie jau ir iepuvuši?

Vārnas uz mamutu kauliem – dzied Imants Daksis…

Kas ar mums notiek?

Sunday, January 11th, 2009

..

And You are such a fool

to worry like You do

/U2/

kaut kas jauks

Thursday, January 1st, 2009

“..

Can’t You see – it all makes perfect sense

expressed in dollars and cents…”

Zinu, ir ziemassvētki, jaunais gads. Un nav jau tā, ka nebūtu nekā laba ko teikt un gaiša ko domāt.

Bet kaut kā sanāca šo dziesmu dzirdēt. Un nevar nepiekrist

līmenis

Saturday, December 6th, 2008

Jā, tā ir liela problēma, īpaši Latvijā – cilvēki sevi nenovērtē, nemāk prezentēt un attiecīgi dzīvo pārāk pieticīgi. Neīstenojot savus sapņus.

Un otra liela problēma ir spēju pārvērtēšana. Ja tie, kas kaut ko var un prot, daudzreiz ir pārāk pieticīgi, tad tie, kam nu nav dots – iedomājas, ka nu ir vislabākie. Es par tiem “talantiem” Latvijas talantos. Sākot ar tiem, kas aiz aizkariem uzstāšanās laikā tirlojas un beidzot ar tektoniķiem ;)

Lai piedod man Kumbuļi, bet tomēr ir jāsaprot, ka nu nav dots. Un jāpievēršās citām lietām, kuras padodas noteikti daudz labāk.

Salīdzinājumam:

http://www.youtube.com/watch?v=-X8Mh-fCuhw&feature=related

Tik daudz kas jau ir pateikts

Wednesday, August 27th, 2008

Es atkārtošos – tik daudz kas jau ir pateikts, ka vajadzētu melno tūkstoti cilvēku mūžu, lai to aptvertu.
Un pamēģini nenokavēt to, kas no jauna burvīgs rodas.

Joprojām Splin

..
Ты не бросай стихи в огонь:
Огонь их не возьмёт,
Тебя согреют молоко и мёд.

Nu patīk man tiek komentāri

Sunday, August 10th, 2008

Nav mana doma un žēl, ka neesmu tās autors:

Pie velna džentlmeņus, būtu brīnišķīgi, ja pasaulē būtu vismaz cilvēki.
Reiz bija pareģojums, ka ”cilvēks cilvēku meklēs un būs laimīgs, ja
atradīs” toreiz visiem likās, ka tas ir par laiku pēc atomkara, bet
man šķiet, ka tās ir mūsdienas.

/autors nezināms/

Google paaudze 2

Friday, April 25th, 2008

Daži komentāri un pārdomas. Un vēlme precizēt.

Vienmēr jau būs tā, ka vecāki neko no mūsdienu lietām nesaprot un bērni – domā ka mēs paši muļķi. Bet es palikšu pie sava – šis laiks ir unikāls. 90.tie, tūkstošgade. Jaunā paaudze.

Vienā teikumā – mēs esam tie, kas piedzīvojuši visas šīs straujās izmaiņas un mēs esam tie, kas vēl par tām sajūsminājās un apbrīnoja. Mūsu vecākiem tā ir tumša bilde un bērni – to visu uzskatīs par pašsaprotamu.

Savādi, ne?

Faraoni mūsdienās

Monday, April 21st, 2008

Senie ēģiptieši slimoja ar zvaigžņu slimību. Vismaz tie, kurus par faraoniem mēdz saukt. Mūsdienās, ja kāds saka “Es esmu vislabākais. Es varu visu. Es protu visu. Jūs esat niecības.”, viņu visdrīzāk nosauks par iedomīgu. Iespējams, “viņš” būs viens no tiem, kas gozējas uz daža laba žurnāla vāka. Vai arī kāds pārprasts vientiesis.

Agrāk tādus sauca par faraoniem. Un ne tikai…

Perfekts izskaidrojums

Saturday, March 29th, 2008

Mūsdienās ir viegli runāt. Par gandrīz jebko un neko vienlaicīgi. Runāt māk visi, bet brīžiem šķiet, ka runātajam vispār nav jēgas. Kaut vai – paklausoties dažu politiķu atbildes uz nepatīkamiem jautājumiem. Rodas sajūta, ka visi pārējie tiek uzskatīti par muļķiem. Bet arī par to nav stāsts.

Jautājums paliek atklāts – kāda jēga. Kāda jēga karot. Tibetas notikumi. Korupcija, tepat – Rīgas domē. Un ne tikai, vienīgi pierādījumu nav. Nav pierādījumu, nav vainīgs. Elementāri.

Iedomājoties to visu globālāk, paliek baisi. Un otra galējība – izlikties, ka viss ir labi, saulīte spīd un putniņi čivina. Pavasaris, kā nekā. Un nav neviena, kam pajautāt.

Nē, es netaisos neko izskaidrot. “Perfect sense” by Rogers Waters.

————

Can’t you see
It all makes perfect sense
Expressed in dollars and cents,
Pounds, shillings and pence
Can’t you see
It all makes perfect sense

Google paaudze

Thursday, March 13th, 2008

Kas to būtu domājis!

Vēl skolā literatūras stundās lasījām Remarku. Toreiz tik interesanti likās apzīmējums “‘Zudusī paaudze” , kas tika lietota galveno varoņu un citu tā laika cilvēku apzīmēšanai. Skarbi, bet palasot šos darbus, domas nemainījās.  Bet ne par to ir stāsts.

Kā varētu nosaukt to cilvēku paaudzi, kas apmēram ap 2000 gadu beidza skolu, plus mīnus 10 gadi? Elementāri – “Google paaudze”. Šo smejot viens draugs izspļāva. Un iesēdās – atmiņā…

Cilvēki, kas bērnībā izbaudījuši Žilitonu un Segu kā bērnības izklaides. Iespējams vēl kaut ko atceras no PSRS laikiem.  Un kuru bērnība asociējas ar 90.to gadu mūziku. Pirmie, kas piesēdās pie personālajiem datoriem mājās un apguva tos ātrāk par vecākiem. Vieni no pirmajiem, kas iepazinās ar Internetu atpūtai un bezgalīgajai informācijai, ko tas sniedz. Un – iemācījās arī to apstrādāt. Viņi ir tie, kuru vecāki no rītiem lasīja avīzes un pat nespēja iedomāties, ka bērni ziņas lasīs mazā melnā kastītē ar atlokāmu vāku. Viņi vēl sajūsminājās par brīnišķīgo iespēju saglabāt mūziku datorā un jā – arī disketes paspēja vēl izbaudīt. Un jā – ne jau tikai tehnoloģiskā attīstība un datoru ienākšana mājās apzīmē šos cilvēkus.  Viss, kas notika apkārt. Modes maiņa un ģērbšanās stili. Kasešu spēlētāji un “krutie” disku atskaņotāji.

Teiksiet, ka tas jau ir raksturīgs katram laika posmam – katram savs. Es teikšu jā, protams. Bet šī paaudze tomēr ir īpaša.

Viņi esam mēs.

Google paaudze…